Pirms pāris nedēļām biju uz Viestura Rudzīša semināru par Aspaziju, viņas māti un mātes māti (iesaku pasekot telpas Mansards piedāvājuma, tur reizēm notiek interesantas tikšanās). Dakteris savā prezentācijā demonstrēja, ka sievietes mēdz ilgstoši sērot par zaudējumiem, apvienoties zināmā sieviešu solidaritātē, sērot un izstumt vīriešus. Viņi jūtas nevajadzīgi. Sāk, piemēram, dzert.Saprotams, ka Rudzītis kā pētnieks izvirza, atsedz šādu problēmu, bet no Rudzīša kā ārsta gribētos dzirdēt arī kādu risinājumu šadai situācijai.
Bet tā jau nav tikai daktera Rudzīša problēma, tā ir sabiedrības kopumā un katra indivīda problēma par izprtatni, par briedumu, par pieprasījumu sabiedrībā.
Kāda ir vīrieša loma un kāda sievietes loma mūsu sabiedrībā, kāda vērtība ir ģimenei un atbildībai? Pazīstamais jurists Aivars Borokovs žurnālā „Annas psiholoģija” intervijā par vīriešu lomu šodien Latvijas sabiedrībā stāstīja, ka piedalījies MK sēdē par valsts iestāžu vadītāju amatu nolikumu – ”Un tad es uzdevu jautājumu, kas visos izraisīja smiekus, – kam labāka reputācija: vīrietim ar divām sievām un četrām partijām vai čertām sievām un divām partijām. Kas vairāk sit pa reputāciju – mainīt sievu vai partiju?” – gribētos, lai sabiedrības acīs ģimenei būtu vērtība. Lai cilvēciskām attiecībām būtu vērtība. Lai būtu tāds pieprasījums sabiedrībā pret politiķiem, vadošos amatos esošiem cilvēkiem.
Pazīstams jurists var atļauties izteikt provokatīvu viedokli, par ko var arī pasmieties un paust uzskatu, ka cilvēkiem, kas nav mācējuši saglabāt savu ģimeni, politikā nav ko darīt. Man ar skumjām jāsecina, ka tas nav pieprasījums no sabiedrības, būt atbildīgam.
Domāju, lai to risinātu, nepieciešams brīvi iegūt zināšanas par attiecību veidošanu ģimenē. Par vīriešu un sieviešu atšķirīgajiem uztveres un rīcības veidiem. Par lomām sabiedrībā, pārī un ģimenē.
radi sevi 